Manam draugam E1 (sauksim viņu tā) pirms kāda laika nolauza zobu. (Nejautājiet kāpēc) Viņa versija:
"Beidzās
alus, es vienkārši gāju uz veikalu, vispār nevienu neaiztiku (kā tad!
Tu nekad nevienu neaiztiec, mh...) un man pēkšņi sāk kasīties virsū
(viņam vnm kāds kasās virsū, es tikai nesaprotu, kapēc, ja jau viņš
nekad nevienu neaiztiek, tikai mierīgi iet uz veikalu.)"
Ceturdien no rīta viņš pa telefonu man saka, ka ejot pie zobārsta, bet vakarā esot jāatzīmē šis notikums ar aliņu.
Sarunāts.
Es
nāku no skolas, un man kkas sāp. Aizeju pie zobārsta. Man izgriež
gudrības zobu (šo procedūru nenovēlu nevienam savam ienaidniekam). Kamēr
es lokos sāpēs, jo man ir izņemts zobs, mans draugs E1 kopā ar mūsu
draugiem E2 un A1 svin to, ka viņš zobu ir ielicis, bet šī pasākuma
beigās, kas izgājis ārpus jebkādām pieklājības normām, mūsu draugs A1
izsitis zobus mūsu (un arī savam) draugam E2.
Laiki mainās, bet jautājums paliek - kad mēs iemācīsimies būt normāli?
Šorīt runājām, ka būs jāpasvin visiem kopā. Bez zobiem.
20. maijā :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru